Kaķi mitoloģijā
Ēģiptiešu skulptūra, kas apskatāma
Luvrā.
Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams tie tika pielūgti, jo kaķi veiksmīgi tika galā ar pelēm, kas apdraudēja labības krājumus klētīs.Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst to. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev matus un uzacis. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika sodīta ar nāvi. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelta un sudraba veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem.Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad tos sāka vajāt viduslaiku Baznīca.
Kristietībā kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa naktīm, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārtā. Tikai pateicoties žurkām, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no inkvizīcijas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas.
Savukārt austrumos musulmani vienmēr ir godājuši kaķus. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņus.
Kaķis māņticībā
Arī māņticībā kaķis bieži figurē. Visbiežāk ir dzirdēts par melnu kaķi, kas šķērso ielu, un gājēju, kas pa to iet, piemeklēs nelaime.
Kaķi daiļliteratūrā
Kaķis bieži vien ir sastopams tēls daiļliteratūrā, piemēram, Kārļa Skalbes literārajā pasakā "Kaķīša dzirnaviņas", Šarla Perro pasakā "Runcis zābakos" vai arī kaķis Behemots Mihaila Bulgakova romānā "Meistars un Margarita".
Kaķi filmās
Nereti tiek uzņemtas arī filmas, kurās centrālie tēli ir kaķi, piemēram, animācijas filma "Olivers un viņa draugi" ir viena no tām
